Brīniņu ģimene | "Trīs putni naktī mežā" | Latvija
mini izrāde par 3 dienām dejas
Mēs esam trīs:
Kristīne Brīniņa – meita, mīloša mamma un sieva, labs draugs gan Tev, gan dabai.
Pēteris Brīniņš – dēls, gādīgs tētis un mīlošs vīrs, draudzīgs, atvērts un nedaudz traks.
Marta Brīniņa – meita, dienas nagla, pārsteigumu vācele un plaša sirds.
Pavisam piemirsām pieminēt, ka mūsos dzīvo horeogrāfs, scenogrāfs, gaismu mākslinieks, pianists, ģitārists, sportists, dzejnieks, radošais aktīvists, režisors, dejotājs, rakstnieks, zīmētājs, ceļotājs, skaņotājs un dzīves inženieris.
Caur mijiedarbību ar dabu, katra diena ir nedaudz savādāka. Mūsu ikdiena noteikti nav sakārtotas rutīnas piemērs. Katra diena nāk ar kādām pārmaiņām, atklājumiem, mazākiem un lielākiem piedzīvojumiem, emociju bagātiem pārdzīvojumiem. Mēs dzīvojam kopā. Mēs satiekam viens otru.
Es vienmēr esmu gribējis būt mūziķis.
Bet es atkal policists, lai varu uzvarēt ļaunos.
Es – par citplanētiešu īpašo draugu.
Mēs spoguļojamies- kāds ierosina, otrs pieņem, trešais atveido. Kāds no mums ir piedzimis uz skatuves, kāds ir dzimis skatuvei un kāds ir skatuve. Deja mūs vieno kopš pirmās dienas.
Dainas ir tautasdziesmas. Mēs dziedāsim?
Es – noteikti. Es plānoju arī dejot.
Es arī dejošu.
Es arī. Bet es nedziedāšu. Es esmu tikai vēl bērns. Es spēlēšu klavieres.
Jukio Suzuki & Nao Ašimine, dejas kompānija KINGYI | “Ar ainavu” | Japāna
Jukio Suzuki | Yukio Suzuki dzimis 1972. gadā Japānā. Studējis buto “Asbestos-kan” (Azbestu namā) un dejojis Ko Murobuši un citu mākslinieku darbos. 2000. gadā viņš izveidoja dejas kompāniju Kingyo, kurā dejo arī viņa sieva Nao Ašimine | Nao Ashimine. Dejas pasaulē izpelnījies atzinību ar savu dokumentālās režijas stilu un horeogrāfiju, kurā izmanto pārliecinošu dejotāju izvietojumu (compelling placement), īpaši uzsverot viņu fizisko klātbūtni. Pēdējos gados viņš ir paplašinājis savu darbību kā horeogrāfs, vada meistarklases, kuru pamatā ir buto metodoloģija. Saņēmis daudzas balvas savā dzimtenē, guvis arī starptautisku atpazīstamību.
Pēdējā laikā Japānā veido brīvdabas deju projektu “Ar ainavu” | “With the Scenery” , ko labprāt pielāgos mūsu festivālam.
Ainava vienmēr šķiet vienāda, taču tā mainās līdz ar laiku, gadalaikiem, notikumiem un dzīvajām būtnēm. Šis ir dejas projekts, lai no jauna atklātu ainavas paplašināšanos, ievietojot savus ķermeņus brīvā un mierīgā pilsētas ainavā un pielāgojot savus ķermeņus ainavas laikam.
Izrādē
piedalīties gan veidotāji Jukio, Nao un viņu meita Sora, kā arī dejotāji, bet
tā būs arī atvērta publikai.
Kuli Rosna & Kenets Flaks | “... un mazā teica” | Igaunija/Norvēģija
Pēdējo 15 gadu laikā Rosna & Flaks ir izstrādājuši plašu rīku un tehnoloģiju klāstu, lai radītu interaktīvas performanču ekoloģijas. Tagad viņi vēlētos, lai viņu 7 gadus vecā meita iemācītu, ko ar tām darīt.
Starptautiski aktīvi horeogrāfi, dejotāji un digitālie mākslinieki Kuli Rosna | Külli Roosna (Igaunija) un Kenets Flaks | Kenneth Flak (Norvēģija) sadarbojas kopš 2008. gada. Neatkarīgi no tā, vai viņi veido savas horeogrāfijas vai sadarbojas ar citiem, viņu darbi pievēršas ķermeņa naratīviem un tehnoloģijām. Viņi ir pētījuši plašu tēmu loku, tostarp dziļo ekoloģiju, vikingu mitoloģiju, totalitārismu un interneta kultūru. Viņu darbu pamatā ir cilvēka pieredze savstarpēji saistītās realitātēs. Tā bieži tiek pētīta caur dejojošā ķermeņa iespējām un ierobežojumiem, pastāvīgā dialogā ar digitālajām tehnoloģijām un diskursiem, kas to paplašina un pretnostata. 2016. gadā viņu meita Aliina parādījās savā lielajā dzīvē, un kopš tā laika tā ir būtiski ietekmējusi visu, ko viņi ir darījuši.
Izrāde “... un mazā teica” | "... and the Little One Said" ir rotaļīgs pētījums par uzticēšanos, paaudžu zināšanu nodošanu un mākslu dzīvot kopā.
Anne Katrine & Līva Hanne Haugenas | “Māsas uz mūžiem” | Norvēģija
Divas norvēģu māsas un dejas mākslinieces Anne Katrine un Līva Hanne Haugenas | Anne Katrine and Liv Hanne Haugen jau 21 gadu kopā vada deju kompāniju Haugen Produksjoner. (www.haugenproduksjoner.no). Šajā laikā viņas ir radījušas ne tikai individuālus darbus, bet arī divas pilnmetrāžas izrādes par māsu sadraudzību, kuru pamatā ir ne tikai viņu pašu, bet arī viņu mātes un viņas 7 māsu un 1 brāļa stāsti. Izrādes “Māsas” (2003) un “Māsas pēc 11 gadiem” (2014) piesaistījušas plašu auditoriju un daudz ceļojušas gan Norvēģijā, gan starptautiski.
Izrādes “Māsas” | Søstre tēmas bija bērnība, pusaudža gadi un agrīnā pieaugušā dzīve. “Māsas pēc 11 gadiem” problematizēja mātes zaudēšanu, vecumdienas un nāvi.
“Māsas” 2025. gadā atraisīsies no šīs hronoloģijas un būs atvērts tam, kas starp abām māsām dzīvo tagad. 2023. gadā Līva Hanne nodibināja savu dejas kompāniju (livhannehaugen.com). Vai vēlme un vajadzība pēc atšķiršanās un autonomijas abām ir vienāda? Un kā ir tagad skatīties savas kopējās, 22 gadus vecās intervijas, kas tapušas saistībā ar izrādi “Māsas” (2003)? Atskatoties atpakaļ un raugoties uz priekšu. Kā viņas var dot vietu gan individuālai izaugsmei, gan pārmaiņām, neapdraudot to, kas viņām ir kopīgs, kopā izveidots?
Filma, instalāciju māksla un oriģināli komponēta mūzika būs daļa no šī jaunā skatuves darba.
Filma tiek veidota no 2003. un 2014. gadā uzņemtajiem kadriem. Šoreiz tiks intervēts onkulis Nils (93 gadi) - vienīgais pēcnācējs no mātes puses. Filmu veido dokumentāliste Reičela G. Andersena | Rachel G. Andersen. Savukārt instalācija tiks balstīta uz divām iepriekšējām, ko māsām veidojis slavenais mākslinieks Lorenss Malstafs | Lawrence Malstaf. Mūziku komponēs godalgotais elektroniskās mūzikas komponists un mākslinieks Pērs Martinsens | Per Martinsen.
Projekta ietvaros māsas izmanto darba metodes, kas ietver nehierarhiskas struktūras un demokrātiskus procesus.
Agate Bankava | “Micēliju tīklā” | Latvija
Tām nav robežu. Tās ir visapkārt mums un mūsos. Kamēr kāds lasa šos vārdus, tās turpina augt un mainīt savus veidolus, tieši tāpat, kā tās to ir darījušas jau vairāk kā miljons gadu. Jaunie atklājumi par mums tuvo un vienmēr klātesošo sēņu valstību, ļauj ieraudzīt jaunas sadarbības un eksistences iespējas. Tās ir viens no Baltijas mežu spilgtākajiem dārgakmeņiem. Sēnes, micēlija sakņu sistēma un dzīve ir lielisks mācību materiāls cilvēcei, lai domātu par nākotnes sabiedrības veidošanu.
Izrādes idejas autore un scenogrāfe Elīna Valdmane par izrādi teic: “Raugoties uz satraucošo laiku mums apkārt reizēm gribas no tā uz mirkli novērsties. Visbiežāk daba ir tā, kas sniedz veldzējošu spēku un enerģiju. Dažkārt neapzināti rodas vēlme pavērt aizkarus un ielūkoties citā pasaulē – pasaulē ar savām likumsakarībām un formām, kur viss norit pēc citiem noteikumiem. Manuprāt, izrāde “Micēliju tīklā’’ piedāvā iespēju skatītājam iegremdēties, novērot un personificēties ar kustību māksliniekiem, radot kopīgu telpu, kurā apzināties savstarpējo saistību. Tikai harmoniskā mijiedarbībā var rasties vēlme nevis atkāpties, bet tieši otrādi – tuvoties, saskatīties un saskarties.”
Horeogrāfe Agate Bankava par izrādi un tās tapšanas procesu stāsta: ““Micēliju tīklā” ir par ielūkošanos citā ritmā un pasaulē. Izrāde ir kā uzirdināts meža augsnes paraugs, kurā atklājas micēlija valstība, cilvēka un sēņu mijiedarbības un sadursmes. Jaunrades procesa laikā mēs iepazinām sēņu entuziastus, mikologus, sēņu augšanas laboratorijas, uzzinājām, kādas ķermeniskas sajūtas rodas, lietojot dažādu veidu sēņu augļķermeņus, devāmies mežā un kļuvām par sēnēm. Tas bija kā ceļojums citā galaktikā. Sēņu valstība dzīvo mums līdzās gadsimtiem ilgi un, iespējams, jau ilgstoši signalizē: ei, cilvēk, ielūkojies, jums ir, no kā mācīties!”
Horeogrāfe: Agate Bankava | Idejas autore, scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Elīna Valdmane | Izrādes muzikālās partitūras autors: Rinalds Maksimovs | Izpildītāji, līdzautori: dejotāja Agnese Bordjukova, dejotājs Mārtiņš Aržanovskis, mūziķis, bundzinieks Rinalds Maksimovs
Producents: Laukku | Pirmizrāde: 22.02.25. | Izrādes norisi 10.06.25. organizē festivāls “Laiks dejot” sadarbībā ar biedrību “Laukku” | Izrādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, biedrība “Laukku”, Horeogrāfu asociācija un Latvijas Dejas informācijas centrs.
BIĻETES
Attēls no pirmizrādes, autors Aleksejs Beļeckis
