Brīniņu ģimene | "Trīs putni mežā" | Latvija
Autori, izpildītāji: Marta, Pēteris un Kristīne Brīniņi, skaņu mākslinieks Mārtins Vīlers
Caur mijiedarbību ar dabu, katra diena ir nedaudz savādāka. Mūsu ikdiena noteikti nav sakārtotas rutīnas piemērs. Katra diena nāk ar kādām pārmaiņām, atklājumiem, mazākiem un lielākiem piedzīvojumiem, emociju bagātiem pārdzīvojumiem. Mēs dzīvojam kopā. Mēs satiekam viens otru. Mēs spoguļojamies – kāds ierosina, otrs pieņem, trešais atveido. Kāds no mums ir piedzimis uz skatuves, kāds ir dzimis skatuvei un kāds ir skatuve. Deja mūs vieno kopš pirmās dienas. Mēs esam putni.
- Es vienmēr esmu gribējis būt mūziķis.
- Bet es atkal policists, lai varu uzvarēt ļaunos.
- Es – citplanētiešu īpašais draugs.
- Mēs dejosim?
- Es – noteikti. Es plānoju arī dziedāt.
- Es arī dejošu.
- Es arī. Bet es nedziedāšu. Es esmu tikai vēl bērns.
Mārtins Vīlers (Martin Wheeler) ir filmu mūzikas komponists, kas 2014. gadā saņēmis prestižo Cēzara balvu (“franču Oskaru”) par skaņu celiņu filmai Michael Kohlhaas. Vīlers ir dzimis 1956. gadā Lielbritānijā, un jau kopš astoņdesmito gadu beigām dzīvo un strādā Parīzē.
Jukio Suzuki & Nao Ašimine, dejas kompānija | “Ar ainavu” | Japāna
Jukio Suzuki | Yukio Suzuki dzimis 1972. gadā Japānā. Studējis buto “Asbestos-kan” (Azbestu namā) un dejojis Ko Murobuši un citu mākslinieku darbos. 2000. gadā viņš izveidoja dejas grupu YUKIO SUZUKI PROJECTS, kurā dejo arī viņa sieva Nao Ašimine | Nao Ashimine. Dejas pasaulē izpelnījies atzinību ar savu dokumentālās režijas stilu un horeogrāfiju, kurā izmanto pārliecinošu dejotāju izvietojumu (compelling placement), īpaši uzsverot viņu fizisko klātbūtni. Pēdējos gados viņš ir paplašinājis savu darbību kā horeogrāfs, vada meistarklases, kuru pamatā ir buto metodoloģija. Saņēmis daudzas balvas savā dzimtenē, guvis arī starptautisku atpazīstamību.
Pēdējā laikā Japānā veido brīvdabas deju projektu “Ar ainavu” | “With the Scenery” , ko labprāt pielāgos mūsu festivālam.
Ainava vienmēr šķiet vienāda, taču tā mainās līdz ar laiku, gadalaikiem, notikumiem un dzīvajām būtnēm. Šis ir dejas projekts, lai no jauna atklātu ainavas paplašināšanos, ievietojot savus ķermeņus brīvā un mierīgā pilsētas ainavā un pielāgojot savus ķermeņus ainavas laikam.
Izrādē
piedalīties gan veidotāji Jukio, Nao un viņu meita Sora, kā arī dejotāji, bet
tā būs arī atvērta publikai.
Kuli Rosna & Kenets Flaks | “... un mazā teica” | Igaunija/Norvēģija
Pēdējo 15 gadu laikā Rosna & Flaks ir izstrādājuši plašu rīku un tehnoloģiju klāstu, lai radītu interaktīvas performanču ekoloģijas. Tagad viņi vēlētos, lai viņu 8 gadus vecā meita iemācītu, ko ar tām darīt.
Starptautiski aktīvi horeogrāfi, dejotāji un digitālie mākslinieki Kuli Rosna | Külli Roosna (Igaunija) un Kenets Flaks | Kenneth Flak (Norvēģija) sadarbojas kopš 2008. gada. Neatkarīgi no tā, vai viņi veido savas horeogrāfijas vai sadarbojas ar citiem, viņu darbi pievēršas ķermeņa naratīviem un tehnoloģijām. Viņi ir pētījuši plašu tēmu loku, tostarp dziļo ekoloģiju, vikingu mitoloģiju, totalitārismu un interneta kultūru. Viņu darbu pamatā ir cilvēka pieredze savstarpēji saistītās realitātēs. Tā bieži tiek pētīta caur dejojošā ķermeņa iespējām un ierobežojumiem, pastāvīgā dialogā ar digitālajām tehnoloģijām un diskursiem, kas to paplašina un pretnostata. 2016. gadā viņu meita Aliina parādījās savā lielajā dzīvē, un kopš tā laika tā ir būtiski ietekmējusi visu, ko viņi ir darījuši.
Izrāde “... un mazā teica” | "... and the Little One Said" ir rotaļīgs pētījums par uzticēšanos, paaudžu zināšanu nodošanu un mākslu dzīvot kopā.
Mākslinieku diskusija “Deja kā dzīvesveids”
ap pl. 20.00 festivāla ietvaros notiks publiska mākslinieku diskusija ar nosaukumu “Deja kā dzīvesveids”. Saruna norisināsies uz platformas NOASS, starp vakara izrādēm.
Diskusija ir saistīta ar šī gada festivāla centrālo tēmu “Ģimene. Deja cauri paaudzēm” un tās mērķis ir atklāt, kā deja pārsniedz skatuves un studijas robežas, kļūstot par dzīvesveidu. Mākslinieki dalīsies pārdomās par to, kā deja ietekmē attiecības, identitāti un ģimenes struktūras, kā arī par kustību kā tiltu starp paaudzēm un kultūrām.
Diskusijā piedalīsies mākslinieki no 10. jūnija programmas (arī klātesošie mākslinieki no 11. jūnija programmas).
Diskusiju moderēs dramaturģe Tatjana Meļehova, tā notiks angļu valodā un būs atvērta visiem festivāla apmeklētājiem. Ilgums – aptuveni 60 minūtes.
Anne Katrine & Līva Hanne Haugenas | “Māsas uz mūžiem” | Norvēģija
Divas norvēģu māsas un dejas mākslinieces Anne Katrine un Līva Hanne Haugenas | Anne Katrine and Liv Hanne Haugen jau 22 gadus kopā vada deju kompāniju Haugen Produksjoner. (www.haugenproduksjoner.no). Šajā laikā viņas ir radījušas ne tikai individuālus darbus, bet arī divas pilnmetrāžas izrādes par māsu sadraudzību, kuru pamatā ir ne tikai viņu pašu, bet arī viņu mātes un viņas 7 māsu un 1 brāļa stāsti. Izrādes “Māsas” (2003) un “Māsas pēc 11 gadiem” (2014) piesaistījušas plašu auditoriju un daudz ceļojušas gan Norvēģijā, gan starptautiski.
"Māsas uz mūžiem" tiecas mīlēt atšķirības un pieņemt gan taktu, gan netaktiskumu. Mēs vēlamies dziļāku izpratni par to, kur es beidzos un tu sācies, ko, mūsuprāt, var pārnest uz visu veidu attiecībām, kurās kaut kas ir likts uz spēles. Tādā veidā mēs varam iekšēji sagatavoties laikam, kad vienīgā drošā lieta ir neparedzama un mainīga nākotne.
"Māsas uz mūžiem" (2025) ir pēdējā daļa no triloģijas, kuru kopā veido māsas Haugenas un kas laikā aptver trīs desmitgades. Iepriekš tapušas izrādes "Māsas" (2003) un "Māsas pēc 11 gadiem" (2014). Tagad, 22 gadus vēlāk, mēs esam gatavas šīs triloģijas pēdējai un noslēdzošajai daļai. Mūsu pēdējā tante Nunna nomira 2024. gada februārī. Viņa bija jaunākā no mūsu mātes 7 māsām. Tagad dzīvs ir palicis tikai viņu mazais brālis un mūsu 93 gadus vecais onkulis Nilss. Mēs esam vecākie savā dzimtā un dzīvojam ar šo mantojumu. Bet, kas tas ir? Ko turpināt un ko atstāt aiz sevis?
Iepriekšējās izrādēs esam runājušas par bērnību, agrīno pieaugušo vecumu, pusmūžu, vecumu un nāvi. Izrādē “Māsas uz mūžiem” bez mūsu tantēm un mātes kompānijas mēs turpināsim iedziļināties savā māsu kopābūšanā. Taču arī pārdomāsim vienu no patiesi lielajām mistērijām: dzīvi pēc šīs.
Šī izrāde ir tapšanas procesā (work in progress), un “Laiks Dejot” Rīgā būs mūsu izrādes pirmā tikšanās ar publiku. Pirmizrāde ir plānota DanseFestival Barents Hammerfestā (NO) šī gada novembrī.
Autori: Koncepcija, ideja, izpildījums, teksts un horeogrāfija: Anne Katrine un Liv Hanne Haugen | Mūzika: Svein Schultz (vēl nav realizēta, un līdz šim izmantota Liv Hanne Haugen un Phil Collins mūzika | Scenogrāfija: Lawrence Malstaf (vēl nav realizēta) | Filma: Rachel Gomez Andersen (vēl nav realizēta) | Procesa vadītājs: Ørjan Hattrem
Atbalstītāji: Fond for
Lyd og Bilde, Nordic Culture Point, Tromsø Kulturskole / Tromsø kommune
DIENAS BIĻETES
Agate Bankava | “Micēliju tīklā” | Latvija
Tām nav robežu. Tās ir visapkārt mums un mūsos. Kamēr kāds lasa šos vārdus, tās turpina augt un mainīt savus veidolus, tieši tāpat, kā tās to ir darījušas jau vairāk kā miljons gadu. Jaunie atklājumi par mums tuvo un vienmēr klātesošo sēņu valstību, ļauj ieraudzīt jaunas sadarbības un eksistences iespējas. Tās ir viens no Baltijas mežu spilgtākajiem dārgakmeņiem. Sēnes, micēlija sakņu sistēma un dzīve ir lielisks mācību materiāls cilvēcei, lai domātu par nākotnes sabiedrības veidošanu.
Izrādes idejas autore un scenogrāfe Elīna Valdmane par izrādi teic: “Raugoties uz satraucošo laiku mums apkārt reizēm gribas no tā uz mirkli novērsties. Visbiežāk daba ir tā, kas sniedz veldzējošu spēku un enerģiju. Dažkārt neapzināti rodas vēlme pavērt aizkarus un ielūkoties citā pasaulē – pasaulē ar savām likumsakarībām un formām, kur viss norit pēc citiem noteikumiem. Manuprāt, izrāde “Micēliju tīklā’’ piedāvā iespēju skatītājam iegremdēties, novērot un personificēties ar kustību māksliniekiem, radot kopīgu telpu, kurā apzināties savstarpējo saistību. Tikai harmoniskā mijiedarbībā var rasties vēlme nevis atkāpties, bet tieši otrādi – tuvoties, saskatīties un saskarties.”
Horeogrāfe Agate Bankava par izrādi un tās tapšanas procesu stāsta: ““Micēliju tīklā” ir par ielūkošanos citā ritmā un pasaulē. Izrāde ir kā uzirdināts meža augsnes paraugs, kurā atklājas micēlija valstība, cilvēka un sēņu mijiedarbības un sadursmes. Jaunrades procesa laikā mēs iepazinām sēņu entuziastus, mikologus, sēņu augšanas laboratorijas, uzzinājām, kādas ķermeniskas sajūtas rodas, lietojot dažādu veidu sēņu augļķermeņus, devāmies mežā un kļuvām par sēnēm. Tas bija kā ceļojums citā galaktikā. Sēņu valstība dzīvo mums līdzās gadsimtiem ilgi un, iespējams, jau ilgstoši signalizē: ei, cilvēk, ielūkojies, jums ir, no kā mācīties!”
Horeogrāfe: Agate Bankava | Idejas autore, scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Elīna Valdmane | Izrādes muzikālās partitūras autors: Rinalds Maksimovs | Izpildītāji, līdzautori: dejotāja Agnese Bordjukova, dejotājs Mārtiņš Aržanovskis, mūziķis, bundzinieks Rinalds Maksimovs
Producents: Laukku | Pirmizrāde: 22.02.25. | Izrādes norisi 10.06.25. organizē festivāls “Laiks dejot” sadarbībā ar biedrību “Laukku” | Izrādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, biedrība “Laukku”, Horeogrāfu asociācija un Latvijas Dejas informācijas centrs.
BIĻETES
Attēls no pirmizrādes, autors Aleksejs Beļeckis
