Uz skatuves Kristīne Brīniņa atveido fiktīvu notikumu – viņas un latviešu diriģenta Andra Nelsona nejaušu tikšanos Bostonā. Izrādē ar šīs fantāzijas palīdzību Kristīne stāsta par skatuves mākslinieka un diriģenta līdzībām, kur skatītājs ieņem orķestra lomu. Horeogrāfi nodarbina jautājums, kādas kustības tiek izpildītas ikdienā un kādu „skanējumu” tās rada uz sabiedrību kopumā. Kā izteiksmes līdzekli horeogrāfe izmanto diriģenta ķermeņa valodu, žestus un izteiktos vārdus, kas mijas ar viņas pašas ekspresiju un domām.

 

„Kristīne Brīniņa atrod, kur dzīvē vai mākslā vēl ir deja, un tad pārvērš to izrādē.”
— Režisors Valters Sīlis.