„Es iztēlojos situāciju, kad vienā mirklī mans ķermenis tiek ievainots, kad manā acu priekšā cilvēki iet bojā vai tiek saplosīti gabalos, un man rodas vēlme iemigt, noticot, ka vardarbība nespēj skart manu miega pasauli.”
Izrādē „24h miega” Kristīne Brīniņa pēta dažādus miega stāvokļus kā iespējamo patvērumu no realitātes radītajām bailēm. Ķermenis, ieslodzīts starp miegu un nomodu, iegūst savādu trauslumu. Tikmēr notikumi ārpusē nenovēršami attīstās, un bailes vairs nevar atlikt uz vēlāku laiku. Skatītāji ir aicināti pavadīt 24 minūtes miega ainavā un ļauties iztēlei par šīs mikropasaules sākumu un beigām. “Tagad mēs noskaitīsim līdz divpadsmit, tad visi sastingsim un nedarīsim neko.” Pablo Neruda „Klusējot”.
„Viņa rada simbolisku darbu par vardarbību. Tikai septiņu skatītāju priekšā, 24 minūtes guļot vecā dīvānā, viņa simulē dažādus miega stāvokļus un pozīcijas, bet tajā pašā laikā skaļruņi izplata agresīvu skaņu gūzmu: suņu riešanu, helikopteru, šāvienus, trauksmes signālus... Grūti tajā nesaredzēt atspoguļojumu mūsu pašu represijai tās vardarbības priekšā, kuru savā trimdā izcieš migranti.” Matiass Davāls (FR), “I/O Gazette”.