Stāmerienas programma

Festivāls “Laiks dejot” jau piekto gadu sadarbībā ar Stāmerienas pili piedāvā daudzveidīgu dejas un starpdisciplināru norišu programmu Gulbenes novada iedzīvotājiem un viesiem. Arī šogad laikā no 11. līdz 13. jūnijam aicinām uz aizraujošiem notikumiem Stāmerienas pilī un parkā, kur deja un mūzika savīsies ar laikmetīgo vizuālo mākslu.

11. jūnijs

19.00 Frančeskas Letjēri (Itālija) un Olgas Žitluhinas 3 dienu meistardarbnīca “Balss kustībā: improvizācija starp vārdu un ķermeni”
Šajā meistardarbnīcā tiks pētītas dinamiskās attiecības starp kustību, balsi un tekstu, izmantojot improvizācijas prakses, kurās ķermenis ir galvenais izpausmes un uztveres avots.
Dalībnieki pievērsīsies valodai nevis kā fiksētu nozīmju vai strukturētu naratīvu nesējai, bet gan pētīs vārdu kā skaņu, ritmu, vibrāciju un fizisku impulsu. Vadītās improvizācijas ietvaros dalībnieki pētīs, kā ķermeniskā apziņa var pārveidot runāšanas aktu, atklājot negaidītas saiknes starp žestiem, iztēli un klātbūtni, telpu, kurā valoda tiek uztverta ne tikai kā komunikācija, bet arī kā uztveres un ķermenisks notikums.

Frančeska Letjēri | Francesca Lettieri ir itāļu horeogrāfe, dejas teātra izrāžu veidotāja, dejotāja un laikmetīgās dejas pasniedzēja. Dejas kompānijas ADARTE (2002) līdzdibinātāja un mākslinieciskā vadītāja. Kopš 2009. gada viņa ir “Ballo Pubblico” – Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla pilsētvidē – mākslinieciskā vadītāja, kas ik gadu tiek organizēts sadarbībā ar Podžibonsi (Sjēna) pašvaldību.

F.Letjēri atklāja savu aizraušanos ar deju četru gadu vecumā un, vēl būdama ļoti jauna, nodibināja pastāvīgu kustību pētījumu laboratoriju, kas kļuva par telpu, kur viņa sāka attīstīt savu kompozīcijas tehniku. Pēc tiesību zinātņu grāda iegūšanas Sjēnas Universitātē un maģistra grāda iegūšanas starptautiskajā cilvēktiesību aizsardzībā Londonas Universitātē viņa saņēma stipendiju Teksasas Universitātes Izpildītājmākslu nodaļā Ostinā (ASV) un nolēma pilnībā veltīt sevi dejai.

F.Letjēri mākslinieciskā apmācība un horeogrāfiskie pētījumi ir cieši saistīti ar ievērojamām personām starptautiskajā laikmetīgās dejas ainā, tostarp Karolīnu Karlsoni, Deividu Zambrano, Sašu Valcu. Viņas darbi ir izrādīti festivālos un teātros Itālijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Albānijā, Vācijā, Grieķijā, Meksikā, Brazīlijā, Izraēlā, Kolumbijā un Kanādā. Viņa ir radījusi darbus Itālijas un starptautiskām kompānijām.
Daļa no viņas pētījumiem ir vērsta uz laikmetīgo deju pilsētvidē un netradicionālā vidē, kā arī uz dejas un mūzikas attiecībām.
Viņa ir starptautiskā projekta “Geographies of Gesture – Bodies in Transit between the Mediterranean and the Atlantic” (2026–2027) mākslinieciskā direktore. Projektu atbalsta Itālijas Kultūras ministrija, un tas ir veltīts horeogrāfiskai jaunradei un horeogrāfiskās valodas konstruēšanas procesu izpētei dialogā ar universitātēm un mākslas institūcijām. Šī projekta ietvaros F.Letjēri un divas kompānijas “Adarte” dejotājas ierodas Latvijā uz 3 dienu rezidenci Stāmerienas pilī.

12. jūnijs

17.00-18.30 Frančeskas Letjēri (Itālija) un Olgas Žitluhinas un meistardarbnīca

19.00 Anastasija Čornaja un dejas kompānija "Kuup" - izrāde “Savijušies” (Latvija);

Izrāde pievēršas mīlestības un romantisko attiecību tēmai mūsdienu sabiedrībā, kur līdzās jaunām ētikas normām saglabājas arī tradicionālu priekšstatu ietekme. Darbs pievēršas dzimumu lomām partnerattiecībās un to mainībai mūsdienīgā skatījumā uz tuvību. Ar kustību palīdzību divi dejotāji atklāj savstarpējas uzticēšanās, līdzsvara un lomu maiņas dinamiku. Brīžiem viens kļūst par balstu otram, citkārt iniciatīvu pārņem partneris, veidojot nepārtrauktu mijiedarbību starp tuvību, distanci un klātbūtni.
Horeogrāfe: Anastasija Čornaja
Dejotāji: Poļina Filippova, Mārtiņš Emīls Aržanovskis
Scenogrāfe: Annemarija Ščegoļeva
Mūzikas autors: Otto Auniņš
Gaismu mākslinieks: Niks Ciprus
Producente: Alise Peniga

Ksenija Simanova, Alīna Mihailova, Arina Buboviča, Glorija Špisa – izrāde “Netraucēt | Do not Disturb” (Latvija);

Pieci vīrieši nonāk kopīgā telpā, kur katra kustība kļūst par iekšējā dialoga, pašvērtējuma, šaubu un neapzinātas konkurences atspoguļojumu.
Horeogrāfija balstās uz kontrastu starp pacilātu emocionalitāti un ikdienišķo motīvu kluso vienkāršību. Kustība apzināti balansē uz “lielās nozīmes” un tās neesamības robežas, radot ironisku telpu, kurā skatītājs pats izlemj, cik nopietni uztvert notiekošo.
Horeogrāfija: Ksenija Simanova, Arina Buboviča, Alīna Mihailova, Glorija Špisa
Izpildītāji: Gints Dancītis, Ruslans Kurlovičs, Imants Ilgažs, Mārtiņš Emīls Aržanovskis Nauris Strautnieks, Normunds Purvinskis

LKA dejas studentu izrādes “Trīsējums baltajā troksnī” (hor. Marta Elizabete Muraleka), “Cits horizonts” (hor. Samanta Rakovska), “Satvars” (hor. Patrīcija Šteinbrika), “Gribugrābis-savācis” (hor. Elizabete Ļaksa)

20.30 Alisone Grīna, Pīters Terezakis (ASV), Alans Stouns (Lielbritānija/Vācija), Henrijs Toress Blanko (Meksika) - performatīva instalācija "Pendulum"

Atzīmēt Latvijas laikmetīgās dejas trīsdesmitgadi, kā arī radīt festivāla programmas notikumus ieradīsies ilgstoši festivāla draugi un sadarbības partneri - Alisona Grīna | Allyson Green (ASV), Pīters Terezakis | Peter Terezakis (ASV), Alans Stouns | Alan Stones (Vācija/Lielbritānija) un Henrijs Torres Blanko | Henry Torres Blanco (Meksika). Viņi piedāvās starpdisciplināru notikumu pieredzi Limbažu novada Braslavas pagastā, Valmierā un Stāmerienā. Mākslinieku radītās instalācijas iepriekš ir bijušas skatāmas arī citviet Latvijā, kā piemēram, Jūrmalā, Cēsu pilī, Lādezera pļavā, Doma baznīcas dārzā.
Stāmerienas pils bēniņos varēsim pieredzēt Pītera, Alisonas, Alana un Henrija veidotu gaismas un mūzikas instalāciju-dejas improvizāciju “Pendulum: Pasaule runā pati” | Pendulum: The Earth Itself Speaks ”. Svārsts ar lāzera zīmējumu gaismā uz audekla, kas attēlo Zemes kustību. Vizuāla liecība par augu nepārtraukto kustību, par kuru mēs nezinām.

Pīters Terezakis ir asociētais vizuālās mākslas profesors Tiša Mākslas skolā Ņujorkā. Darbus, kas apvieno mākslu un tehnoloģiju, viņš veido kopš 1974. gada. Mākslinieks ir veidojis interaktīvus darbus spektrā no juvelierizstrādājumiem līdz interaktīvām ēkām un īslaicīgām kinētiskām gaismas instalācijām vidē – tuksnešos, mežos un nacionālajos parkos. Viņa darbi tikuši izstādīti Kanādā, Grieķijā, Itālijā, Japānā, Latvijā, Meksikā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Spānijā, Lielbritānijā un ASV. Alisona ir horeogrāfe, māksliniece, kuratore un Tiša Mākslas skolas goda dekāne. Viņa ir autore vairāk nekā 130 dejas teātra izrādēm, kas izrādītas vairāk nekā 20 valstīs. Ar Alisonu Pīters sāka sadarboties 1997. gadā, ar komponistu Alanu Stounu – 2003. gadā. Visi trīs 2006. gadā uzsāka sadarbību ar Olgu Žitluhinu, kuru Alisona pirmo reizi satika 20. gadsimta 90. gadu beigās – nozīmīgā laikā, kad Austrumeiropā un Centrāleiropā veidojās jaunas mākslinieciskās partnerības. Kopā viņi radījuši vietai specifiskas performances, filmas un ikdienas praksē balstītus ķermeniskās mākslas darbus dažādās vietās.

13. jūnijs

13.00-14.30 Frančeskas Letjēri (Itālija) un Olgas Žitluhinas un meistardarbnīca

16.00 Frančeskas Letjēri un kompānijas “Adarte” priekšnesums “Balss kustībā” – mākslinieciskās rezidences Stāmerienas pilī rezultāts

16.30 Frančeska Letjēri un kompānija “Adarte” - izrāde “Pārejas | Passages” (Itālija)

Izrāde pēta deju kā ķermeņa pārvarēšanas, transformācijas un dziļas ieklausīšanās praksi. PĀREJAS ne tikai kā kustība starp teritorijām un kultūrām, bet arī kā sliekšņa pieredze: apturēta telpa starp realitāti un iztēli, starp klātbūtni un sapņainu vīziju.
PĀREJAS radušās projekta "Žestu ģeogrāfijas – ķermeņi tranzītā starp Vidusjūru un Atlantijas okeānu" ietvaros, kas ir starptautisks horeogrāfiskās pētniecības, radīšanas un mobilitātes projekts, ko iniciējusi horeogrāfe Frančeska Letjēri un realizē kompānija “Adarte”. Laikā no 2026. līdz 2027. gadam projekts pavadīs Frančesku Letjēri un viņas kompāniju starptautiskā māksliniecisko rezidenču un horeogrāfisko pētījumu ceļojumā pa Eiropu un Ameriku, iesaistot festivālu “Laiks dejot” un Latvijas Kultūras akadēmiju Rīgā (Latvija), “Radialsystem” / “Sasha Waltz & Guests” Berlīnē (Vācija), Horeogrāfijas centru “La Normal” un tā vadītāju Antonio Ruzu Kordovā (Spānija), Nacionālo dejas centru Lionā (Francija), Dejas kompānijas UNAM un DAJU Mehiko (Meksika), kā arī “Unity Consciousness Arts Festival” Vankūverā (Kanāda). Vairāk info: https://www.adartecompagnia.it/geografie-del-gesto/

Režija un horeogrāfija: Frančeska Letjēri
Izpildītāji: Frančeska Letjēri, Kristīna Rodžerini, Valentīna Zappa
Kostīmu māksliniee: Silvija Salvadžo
Gaismas mākslinieks: Vinčenco Alterīni
Mūzikas redaktors: Spartako Kortesi
Producents: kompānija ADARTE
Ar Itālijas Kultūras ministrijas, Boarding Pass Plus projekta 2026.–2027. gadam un Toskānas reģiona atbalstu

Par kompāniju “Adarte” (Sjena, Itālija).
Laikmetīgās dejas kompānijai “Adarte” ir 20 gadu pieredze uz Itālijas skatuvēm. Tās vadītājas ir Frančeska Letjēri un Paola Vecozi. Adarte izceļas ar savu plašo un daudzveidīgo repertuāru, sākot no izrādēm teātriem līdz urbāniem un konkrētai vietai paredzētiem projektiem. “Adarte” pastāvīgi producē trīs horeogrāfu izrādes: māksliniecisko vadītāju Letjēri un Vecozi, kā arī Kjaras Pistojas. Kompānijas 20 gadu pastāvēšanas laikā šī sadarbības pieeja ir ļāvusi trim māksliniekiem attīstīt māksliniecisko domu, kas unikāli atspoguļo viņu daudzveidīgās personības, vienlaikus īstenojot arī vērienīgus sadarbības projektus. Tas ir novedis pie ļoti daudzveidīga un eklektiska izrāžu repertuāra, ko Itālijā un ārzemēs ir izrādījuši starptautiski atzīti teātri un festivāli.

Ieeja - bez maksas

Festivāls var notikt, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Latvijas Kultūras akadēmijas, Valmieras novada pašvaldības, Valmieras teātrs, Latvijas Dejas Informācijas centra - Dejas mājas Valmieras Kurtuvē, Stāmerienas pils un Daugavpils Univeristātes Kultūrvietas V13 atbalstam! PALDIES!!!

Projekta īstenošanu finansiāli atbalstīja Vidzemes plānošanas reģiona programma “Vidzemes kultūras programma 2026”, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.

ATPAKAĻ