Žoana
fon Majere Trindade un Hugo Kalhims Kristovao | Joana von Mayer Trindade & Hugo
Calhim Cristóvão | `90 min
Žoana fon Majere Trindade (Joana von Mayer Trindade) ir horeogrāfe, dejotāja un pedagoģe. Ieguvusi maģistra grādu “Solo/Dance/Authorship (SODA)” programmā Berlīnes Mākslu universitātē, kā arī apguvusi psiholoģiju Porto Universitātē. Viņa ir beigusi laikmetīgās dejas izpildītāju kursu Forum Dança un Essais kursu Nacionālajā laikmetīgās dejas centrā Anžē.
Hugo Kalhims Kristovao (Hugo Calhim Cristóvão) ir režisors, horeogrāfs un pētnieks. Viņam ir filozofijas doktora grāds Porto Universitātes Literatūras fakultātē ar disertācijas tēmu “Aktieru sadarbības tīkla teorija: metodoloģija un ontoloģija”. Viņam ir maģistra grāds mūsdienu filozofijā un teātrī, ar specializāciju aktiermākslā un režijā, kas iegūts ESMAE – Mūzikas un skatuves mākslas skolā.
Kopā
viņi dibinājuši pētniecības grupu NuIsIs
ZoBoP (2004) un izveidojuši tādus jaundarbus kā Abbadon, She Will Not Live, VELEDA, ZOS (She Will Not Live), Meninas
[Girls], Nameless Natures, Heaven Is Just a Blue Disguise of Hell, Insatiability in the case or at the same time
a miracle, Mysterium Coniunctionis, Suicided- The Vice of Humiliating
Immortality, Impregnation and Solace Over this Irreductible Soil Where with
Fruition I Insurrect Myself un Portrait of a Dancer as Velvet
Režija, horeogrāfija un dramaturģija | Hugo Kalhims Kristovao & Žoana fon Majere Trindade | Dejo | Sāra Migeloči, Mišels Simi, Beatrise Koeljo, Lusia Marodano | Mūzika un skaņas dizains | Paulo Kosta & NuIsIs ZoBoP | Gaimas | Luis Silva | Kostīmi | UN T | Scenogrāfija | Žeremijs Pažeanki & NuIsIs ZoBoP
Teorija un filozofija | Hugo Kalhims Kristovao, Celeste Natario, Karlos Pimenta, Klaudia
Galjos, Klaudia Marisa, Ezequiel Santos, Hugo Monteiro, Rui Lopo, Mário
Correia, Nuno Matos Duarte, Miguel Lobo Antunes, Afonso Becerra e Sofia Vilar
Dizains | Eduardo Fereira | Video | Os Frederikos | Foto | Alipio Padilja un Joao Peiksoto | Izpildproducents | Paula Kepeda & dejas kompānija NuIsIs ZoBoP
Atbalsta: Ágora - Cultura e Desporto e Festival Abril Dança Coimbra – Teatrão | Dalību festivālā atbalsta: Calouste Gulbenkian Foundation
“Medus un nāves sviedriem nebūs valdīšanas” (2024) | “Sweats of Honey and Death Shall Have No Dominion”)
Sākotnēji Dionīsa nepakļaušanās reibums bija no medus. No alām, kur bitēm tika likts svīst medu. Tāpat kā cilvēkiem, kad karstums padara viņu ādu sarkanu un "mānija" viņus aizrauj no kolektīvās vēlmes pielāgoties. Manifestējot sevi kā steidzamības deju apskāvienā, kā steidzamu, seksualizētu un daudzveidīgās Dionīsa būtības deju, kas pastāvīgi mainās savā iekšienē, kā koku un meža dumpi klusumā, pārliecinātu identitāšu un izslēgto trešo personu pārkāpumu. “Medus un nāves sviedriem nebūs valdīšanas” 50 gadus pēc 25. aprīļa deju uzskata par nepadošanos un pretēji domājošo (heterodoksijas) dionīsisko revolūciju. Artikulējot to caur juteklisko Natālijas Korejas | Natália Correia, Luizas Neto Horhes | Luiza Neto Jorge dzeju, jaunā dionīsieša A.O. Spēra | A.O. Spare mākslu, Platona “Dzīŗēm” un Nīčes filozofiju/deju, kas palikusi no iepriekšējās radīšanas. Nepakļāvīgas mākslas dāvanas kustībā un politika kustībā, lai mēs zinātu, kā būt klusumā, par kuru tiek sapņots, un iet tālāk, “svētā viesi, kas sevi neatklāj” (Natālija Koreja). Hugo Kalhims Kristovao & Žoana fon Majere Trindade
(Uzziņai:
Neļķu revolūcija (portugāļu: Revolução dos Cravos) bija kreisi noskaņotu armijas virsnieku īstenota 1974. gada 25. aprīļa revolūcija Portugālē, kas gāza kopš 1933. gada pastāvējušo konservatīvo Estado Novo
režīmu. Revolucionārā nestabilitāte valstī turpinājās līdz 1975. gada
beigām. Neļķu revolūcija bija pēdējā militārā sacelšanās Rietumeiropā,
kā arī iezīmēja Vidusjūras valstu demokratizēšanos – Pulkvežu režīms Grieķijā un Francisko Franko
režīms Spānijā krita nākamā gada laikā. Par revolūcijas radikālāko
posmu var uzskatīt laiku no 1974. gada 25. aprīļa revolūcijas līdz 1976.
gada 25. aprīļa parlamenta vēlēšanām.) LD
