<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" ?>
<rss version="2.0">
    <channel>
        <title>LAIKS DEJOT - Jaunumi</title>
        <link>http://www.laiksdejotfestivals.lv/jaunumi/</link>
        <description>LAIKS DEJOT - Jaunumi</description>
                    <item>
                <title>Festivāls “Laiks dejot 2024” piedāvā iepazīt Portugāles laikmetīgo deju</title>
                <link>http://www.laiksdejotfestivals.lv/jaunumi/params/post/4540972/festivals-laiks-dejot-2024-piedava-iepazit-portugales-laikmetigo-deju</link>
                <pubDate>Sun, 26 May 2024 07:04:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;b&gt;
&lt;/b&gt;


&lt;p&gt;&lt;b&gt;No
9. līdz 15. jūnijam Rīgā un Stāmerienā ar daudzveidīgu izrāžu un meistarklašu
programmu norisināsies starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls “Laiks dejot
2024”. Šogad festivāla uzmanības fokusā - PORTUGĀLES laikmetīgā deja.&lt;/b&gt; &lt;b&gt; &lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;Festivāla, kas aizsācies 1998. gadā, garajā vēsturē tam ir
bijušas dažādas tēmas un uzsvari. Jau sešus gadus festivāla programma
koncentrējas uz Latvijas laikmetīgās dejas ainā maz zināmiem vai fragmentāri
iepazītiem reģioniem ar interesantu un savdabīgu laikmetīgo deju. 2023. gadā
iepazinām Kaukāza reģiona laikmetīgo deju. Šogad skatītāji aicināti apmeklēt
vairākas izrādes no Portugāles, kā arī Kanādas, Kamerūnas un, protams, Latvijas
dejas mākslinieku izrādes un filmas, aktualizējot
un aktivizējot Latvijas un šo valstu laikmetīgās dejas mākslinieku un
organizāciju savstarpējo sadarbību un pieredzes apmaiņu. Festivāla
portugāļu programmas veidota sadarbībā ar kuratori un laikmetīgās dejas
mākslinieci &lt;b&gt;Žoanu fon Majeri Trindadi&lt;/b&gt;
no Portugāles.&amp;nbsp; &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-left&quot;&gt; &lt;/p&gt;

&lt;p&gt;Māksliniekus labāk iepazīt palīdz arī viņu vadītās
meistarklases, kas ir neatņemama festivāla “Laiks dejot” sastāvdaļa, savukārt
programma atspoguļo ne tikai reģionālu, bet arī tēmu un formātu
daudzveidību.&amp;nbsp; &lt;/p&gt;

&lt;p&gt;Festivāls sāksies 9. jūnijā LKA Zirgu pastā ar &lt;b&gt;Fransisko Kamačo&lt;/b&gt; (Portugāle) 1993. gada
izrādi &lt;b&gt;“Ziedu Dievmāte”&lt;/b&gt;, kas tiek
uzskatīta par absolūto Portugāles laikmetīgās dejas klasiku. Tā tikusi izrādīta
uz daudzām skatuvēm visā pasaulē, piedalījusies neskaitāmos festivālos.
Priecājamies, ka nu pienākusi arī mūsu festivāla kārta. 10. jūnijā LKA Zirgu
pastā notiks horeogrāfu &lt;b&gt;Žoanas fon
Majeres Trindades &amp;amp; Hugo Kalhima Kristovao &lt;/b&gt;(Portugāle) izrāde&lt;b&gt; “Medus un nāves sviedriem nebūs
valdīšanas”. &lt;/b&gt;Izrāde ar dziļu filozofisku saturu, jo horeogrāfs&lt;b&gt; &lt;/b&gt;Kristovao cita starpā ieguvis arī
filozofijas doktora grādu Porto Universitātē un savas zinātniskās intereses
iedzīvina arī skatuves mākslā. Vakara turpinājumā &lt;i&gt;Digital Art House&lt;/i&gt; telpās varēsim vērot multimediālo Kanādas
mākslinieku &lt;b&gt;Samija Čina &amp;amp; Kerolaines
Makkaulas&lt;/b&gt; izrādi &lt;b&gt;“Iekšēji cildenais”&lt;/b&gt;.
Tā pēta cilvēku savstarpējās saiknes potenciālu, izmantojot senču rituālus,
enerģētiskās prakses, somatisko sajūtu, kā arī šamanisko un garīgo kanālu
apzināšanos. Darbā tiek izmantotas modernākās interaktīvās tehnoloģijas,
apvienojot tās ar austrumu un rietumu kultūras zināšanām, garīgajām praksēm un
kustībām. Mākslinieki tic, ka šis darbs var palīdzēt mums sākt jaunus dialogus,
sanākt kopā un dziedināties. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-left&quot;&gt; &lt;/p&gt;

&lt;p&gt;11. jūnijā&lt;b&gt; &lt;/b&gt;LKA
Zirgu pastā redzēsim dziļi personisko dejas mākslinieces &lt;b&gt;Juko Kominami &lt;/b&gt;(Portugāle/Luksemburga) tēva aiziešanai veltīto
izrādi &lt;b&gt;“Iwa-kagami”&lt;/b&gt;, kam jēgpilnā
saistībā sekos indiešu režisores &lt;b&gt;Gitanjali
Rao&lt;/b&gt; festivālos godalgotā animācijas īsfilma &lt;b&gt;“Nodrukātā varavīksne”&lt;/b&gt;. Pēc izrādes notiks saruna ar skatītājiem un
portugāļu dejas mākslinieku sagatavota prezentācija. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-left&quot;&gt; &lt;/p&gt;

&lt;p&gt;12. jūnijā Mākslas centrā “Noass” varēsim baudīt
daudzveidīgas norises. Sāksies viss ar brīvo skatuvi, tad redzēsim Kamerūnas
dejas mākslinieka &lt;b&gt;Tčinas Ndžidas&lt;/b&gt;
izrādi &lt;b&gt;“Krusts” &lt;/b&gt;un vairākas Latvijas
horeogrāfu īsmetrāžas izrādes, tādas kā &lt;b&gt;Ksenijas
Simanovas&lt;/b&gt; duets &lt;b&gt;“Vai laiks joprojām
te?”&lt;/b&gt;, ko dejos Glorija Špisa un Normunds Purvinskis.&amp;nbsp; Vakara noslēgumā “Noasā” notiks jau
tradicionālais Mūzikas un Dejas &lt;b&gt;ADLIB&lt;/b&gt;
kopā ar Staņislavu Judinu un&amp;nbsp; citiem
mūziķiem no apvienības Bm/C. Aicināti visi.&amp;nbsp;
&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;13. jūnijā festivāls dodas uz Stāmerienu, kur
pievakarē pils parkā notiks meistarklases, taču tos, kas paliek Rīgā, sadarbībā
ar Ģertrūdes ielas teātri, aicinām apmeklēt horeogrāfes &lt;b&gt;Rūtas Pūces&lt;/b&gt; izrādi &lt;b&gt;“Iekšas” &lt;/b&gt;(2024).&lt;b&gt; &lt;/b&gt;Par ķermeni kā arhīvu, kas glabā gan
iekšējās pieredzes, gan ārējus kolektīvus nospiedumus. Izrāde, kas izgaismo
sadursmi starp individuālo un kolektīvo, iekšējo un ārējo, apslēptām alkām un
esošo realitāti, kā metaforu izmantojot Latvijas laikmetīgās dejas nozari.&amp;nbsp; &lt;/p&gt;

&lt;p&gt;14. un. 15. jūnijā Stāmerienas pilī un tās parkā
varēsim pieredzēt meistarklases un vērot dejas norišu kompilāciju, kurā
piedalīsies horeogrāfi un dejotāji&lt;b&gt; &lt;/b&gt;Žoana
fon Majere Trindade &amp;amp; Hugo Kalhims Kristovao, Juko Kominami &amp;amp; Tomas
Tello &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-left&quot;&gt;(Portugāle),
Samijs Čins &amp;amp; Kerolaine Makkaula (Kanāda), Arina Buboviča, Ksenija
Simanova, Gints Dancītis, Olga Žitluhina, LDM7 – LKA laikmetīgās dejas
programmas šī gada absolventi, mūziķis, kontrabasists Stanislavs Judins u.c.&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;Festivāla norises vietas: Latvijas Kultūras akadēmijas
Teātra māja “Zirgu pasts”, Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, &lt;i&gt;Digital Art House&lt;/i&gt;, Mākslas centrs “Noass” un Stāmerienas pils. &lt;/p&gt;

&lt;p&gt;Biļetes pieejamas “Biļešu Paradīzes” kasēs un internetā.&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;Festivālu rīko biedrība “PARTY” sadarbībā ar Latvijas
Kultūras akadēmiju. Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, &lt;i&gt;Fundação&lt;b&gt;
&lt;/b&gt;Calouste Gulbenkian&lt;/i&gt;, Gulbenes novada pašvaldība, Stāmerienas pils, &lt;i&gt;Digital Art House&lt;/i&gt;, Dance.lv, Mākslas
centrs “Noass”. &lt;/p&gt;





&lt;p&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
            </channel>
</rss>