Menu Close

Rūta Pakalne (Latvija / Igaunija), Indreks Kornels (Igaunija)

Performance “Starp diviem dibeniem” (15’)

Kur:
Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, Rīga, E.Smiļģa 37/39

  Kad:
2022. gada 18. jūnijs, 13:00

Autori un izpildītāji: Rūta Pakalne, Indreks Kornels / Rūta Pakalne, Indrek Kornel

Vai mums ir vajadzīga tehnika? Vai dejotājs ir savas tehnikas vergs?

Šāda veida jautājumus uzdeva divi Igaunijas gudrinieki.

Fast-forward mūsdienu pasaulē, un šeit ir Rūta un Indreks.

Divi dejotāji, kas sāka strādāt kopā un sāka iztaujāt gudros, kuri uzdeva jautājumus. Rūtai un Indrekam ir pilnīgi atšķirīga iepriekšējā pieredze (tas nav apgalvojums, tas ir fakts).

Indrekam nebija tehnikas, viņš bija IT puisis, kuram nebija ne jausmas, kas ir ķermenis, izņemot to, ka to izmanto kā transporta līdzekli smadzenēm, un 18 gadu vecumā viņš nolēma izmēģināt tautas deju un uzsāka studēt deju trauslajā 23 gadu vecumā. Tagad viņam ir nedaudz tehnikas, bet kas tas ir?

Rūtai ir daudz tehnikas un kustība kā otrā daba jau no mazotnes. Viņa ir izgājusi vairākas skolas – Latvijas Kultūras akadēmiju, PARTS un neskaitāmas meistardarbnīcas. Viņa ir savākusi atbilstošu dejas bagāžu.

Savā ziņā divi kontrastējoši foni nonāk pie viena un tā paša jautājuma par šiem jautājumiem.

Ko mēs iztaujājam?

DEJU

Ko mēs vēlamies darīt?

DEJOT

Kā mums pietrūkst?

DEJA

Kas ir pamatā?

TEHNIKA (bet ne tikai) ?!? 😏😏

DEJA

Radīšana un iznīcināšana pasīvās agresīvās uzvedības modeļos. Ko nozīmē dejot pasīvi agresīvā veidā? Kurā brīdī kaut kas tik ierasts mūsu personīgajā dzīvē radīs mūsos Stokholmas kompleksu.

Tas ir par dalītu  pieredzi mūsu personīgajā līmenī. Mēs esam dažādi, bet tēma, kas vieno, ir viena. Mūsu pieredze korelē ar vārdiem posttraumatiskā stresa sindroms, cīņa par izdzīvošanu, kompensācijas mehānika.

Ko dod šīs pieredzes? Dažas tēmas var apkopot un apspriest tikai ar cilvēkiem, kuriem ir šī kopīgā pieredze. Alkoholiķi no atkarības visefektīvāk var izvest cilvēks, kurš pats atbrīvojies no šīs atkarības. Kā tas ir saistīts ar mūsu sadarbību un kur tas aizvedīs?

Šis ir dziedināšanas, dzīves un mierpilnas esības process, bet iedvesmojot citus ar stāstiem no mūsu dzīves.

Kā būt rotaļīgam un rūpēties par jums kā publiku un mums visiem – cilvēkiem. Pasmieties par dzīves smagumu.

Tātad, pasīva agresija, mēs to pamanām, jo ​​esam tās upuri un arī jūs esat. Agresori runā pirmie, mēs neesam runājuši, varbūt ir pienācis laiks sākt dialogu. Mēs uzsākam dialogu savā dejā. Mēs divi. Cik galīgs ir tas, ko tas rada. Kā sagraut šo agresijas pasauli, lai tā neiznīcina mūs. Kā šajā jautājumā palikt rotaļīgam un komiskam. Tas ir tas, ko mēs dejojam.