Menu Close

de facto / Saša Božičs, Petra Hraščaneca (Horvātija)

Kolo (The Wheel)

Kur:
ZIRGU PASTS, Rīga, Dzirnavu iela 46

  Kad:
2022. gada 16. jūnijs, 19:00

Horeogrāfija: Petra Hraščaneca / Petra Hrašćanec
Dramaturģija: Saša Božičs / Saša Božić
Izpildītāji: Livijo Badurina, Nikša Butijers, Ema Črniča, Jelena Miholieviča, Una Štalcara Furača, Boriss Barukčīčs, Lana Hosni  un  Klara Kašnara (Nacionālā Tautas ansambļa “Lado” māksliniece) / Livio Badurina, Nikša Butijer, Ema Crnić, Jelena Miholjević, Una Štalcar Furač, Boris Barukčić, Lana Hosni and Klara Kašnar (Lado – national folk ensemble artist)
Gaismu dizains: Marino Fankola
Producents: de facto

Foto: Ivics Ivčevics / Ivica Ivčević

“Rats” ir horeogrāfisks darbs, kas radies, iedvesmojoties no horvātu tradicionālajām dejām un paražām, un kura pamatā ir jautājums, vai un kā tautas tradīcijas saglabājušās kā populāras modernitātes parādības. “Rata” savdabība ir ļoti dažādo izpildītāju – aktieru, dejotāju un folkloras mākslinieku – dalība. Izrāde pēta neiespējamos un absurdos centienus, lai visas šīs atšķirīgās mākslinieciskās izpausmes, iemiesotas citos un atšķirīgos ķermeņos, radītu kopienu, kas reprezentē sākotnējo folkloras kopienu. Tā ir teātra un dejas prakse, kas fokusējas uz laika izpēti.  Izrāde ir iecerēta kā atšifrējums jau pastāvošai, primitīvai domāšanas formai, kas ar laiku saistās nelineāri. Tāpēc izpildītājiem dots priekšnoteikums, ka nav neviena cita laika kā tagadne – laiks, kas nav ne pagātne, ne nākotne.

Kā un kādā veidā mēs aplī atpazīstam vadošo, kā vingrinām kopienu, vai tradīcija ir tikai neatšifrējama fosilija, kāds ir mūsu mantojums – tie ir daži no jautājumiem, ko uzdod Petras Hraščanecas un Sašas Božiča jaunā dejas izrāde ar nosaukumu “Sāpošais rats” (“Aching Wheel”). Horeogrāfija radās kā rezultāts tautas un tradicionālā mantojuma pētniecībai un dažādu mūsdienu sabiedrībā sastopamo rituālās uzvedības modeļu meklējumiem. Vēstures gaitā, veidojoties cilvēku kopienai, no paaudzes paaudzē tika nodotas paražas, kas saistītas ar ikdienu, ikgadējiem notikumiem vai pamatdarbībām, kas nodrošina izdzīvošanu un pakāpenisku attīstību. Šīs no paaudzes paaudzē nodotās tradicionālās paražas, pakāpeniski pārvērtušās uzvedības modeļos, dzīvošanas un rīcības veidos, bet vienlaikus, tās ir arī noteiktas vietējās vai plašākas kopienas kultūras identitātes sastāvdaļa. Mūsdienās urbanizācijas un industrializācijas procesi ir paātrinājuši dzīves ritmu un būtiski ietekmējuši senāko tradicionālās kultūras slāņu izzušanu ārpus fiksētajiem folkloras izpildījuma formātiem.

Horeogrāfiskais materiāls izstrādāts pēc tradicionāli atpazīstamu folkloras motīvu dekonstruēšanas un ievietošanas principa, vienlaikus pētot dažādus veidus, kā šādi atpazīstami motīvi aktivizē izrādē apvienotus kopīgus dejas rakstus. Mūsdienu folkloras priekšnesumi vienmēr tiek radīti skatītājiem. Paradoksālā kārtā “Sāpošā rata” izpildījuma veids pretnostata folkloru un laikmetīgo deju, bet vienlaikus arī atgriež to tās pirmatnējā būtībā – aktivitātē kopienas līmenī. Rituālu modeļi, auglības piesaukšana un vienkāršas uzmanības izrādīšana plūst dīvainā mēģinājumā no jauna īstenot kopību.de facto ir mākslas organizācija, ko 2008. gadā izveidoja Zagrebā dzīvojošais dejas un teātra mākslinieks Saša Božičs. de facto ne tikai darbojas kā platforma savu darbu izstrādei, bet organizācija ir iesaistījusies arī starptautiska mēroga sadarbībā, kopproducējot mākslinieku, kuriem ir līdzīgas intereses skatuves mākslas jomā, darbus. Līdzīgās intereses izpaužas, strādājot uz smalkās robežas starp teātri, deju un performanci, pārbaudot šo rāmju porainību un izpildītāja pozīciju atšķirīgos performatīvo modu režīmos. de facto ir producējis 30 teātra un dejas projektus, tostarp: “Mīlestība mūs saplosīs”, (Petra Hraščaneca & Saša Božičs, 2012), “Bulding” (Izabella Šāda, 2014), “Folk acts” (Petra Hraščaneca & Saša Božičs, 2016), “Rats” (Petra Hraščaneca & Saša Božičs, 2019) un “Brīnumu/monstru kabinets” (Saša Božičs, 2020).